Ziemas mači disku metējiem

Kad esam sarunājuši, kur nedēļas nogalē atstāt bērnus, var sākt plānot brīvdienu. Piektdienas vakaru veltīju disku somas satura papildināšanai. Zinot to, ka sestdienu sola diezgan aukstu, apmēram -15 no rīta un -10 dienas laikā, es saviem apaļajiem draugiem devu iespēju izgulties uz aitādas.
Gatis ir ievērojis manus mešanas paradumus - vajagot tādu, kas vilks pa kreisi. Un pēc, apmēram, 13 disku aptaustīšanas tieku pie jauna rozā drauga.
Un viņš man nelika vilties. Staros reāli vajadzēja tādu, kas palīdz tikt pa kreisi un lido arī pretvējā. 

Vietējie jau sagaida no Rīgas atripojušos. Ziema īsta, sniegs pamatīgs un saule arī visas dienas garumā neliedz savus starus. Jau pie pirmajiem metieniem saprotu, ka vīra veltītās vakardienas pūles, pieknibinot maniem diskiem lentītes, atmaksājas, jo jau pie otrā groza, kas manai grupai skaitījās 9a, Mārtiņš ar slaidu metienu piezemē savu disku un baltajā sniega kupenā tas arī paliek. Nekas, viņam to ir krietni daudz, soma pilna, un, lai kaut nedaudz saldinātu zaudētā rūgto pēcgaršu, viņš apēd pāris našķus. Ja nemaldos, pēdējais bija Botanica, kas motivēja spēlēt tālāk. Un pirmā trases daļa bija piebeigta. 
Otrajā daļā sākās "mango" (mango - tā, pirmo reizi spēlējot šajā trasē, dāma, kas nāca līdzi savam disku golfu spēlējošam draugam, nodēvēja Mandatory) koki, naidīgi noskaņotās OB zonas, kur pie 12 groza var 3 reizes ieraut kreisajā malā. Rezultātā varu lepoties ar krietni vien virs pariem (pareiziniet 3x3 un iegūsiet manu rezultātu) izietu celiņu.
Lai uzņemtu šo bildi, kāpu kalnā, mezdama disku.
Pēc tam, protams, jādodas lejā. Ir biedri, kas iesaka mest ar puteri lejā no kalna, bet nu mana spītība dara savu, metu ar Leopardu, nepamanīju mando (daudz runāju par un ap..) un disks krietni pa kreisi. Izdomāju, kāpēc aizgāja pa kreisi. Nebiju pareizi nostājusies, aizmugurējā kāja nebija vienā līnijā ar priekšējo, bet gan nedaudz pa labi, ja skatās uz mani no aizmugures. Un vispār, ja vēl jākomentē puteru lieta - puters man bija pirmais disks mūžā. Domāju, ka daudziem tieši šis diska veids ir viens no pirmajiem ieguvumiem, uzsākot regulāras spēlētāja gaitas. Lūsi, jā, tas man vēl Tevis dāvāts.. :)
Visvairāk man bija bail no tā groza, kas saulītē gozējas pašā karjeras kalna galā, pirms tam izaicinot ar bezdibeni. Bet nu šis man sanāca skaisti, nepievīla jaunais draivers un lieliski pašā metiena noslēgumā iegriezās pa kreisi.
Tad vēl pāris krūmu un pirmais raunds bija noslēdzies ar plus daudz.. 
Izrādās, bijām pēdējā grupa, kas pabeidz šo raundu. Tuvojāmies pārējiem un manījām, ka tie jau lej savos nedaudz nosalušajos punčos soļanku. Mmmmm, bija ļoti laba un tieši laikā, paldies organizatoriem! :) 
Otro raundu sākam no 1. groza. Pirmajā brīdī šķiet, ka es šajā aplī nevienu nepazīšu, bet pēc tam, kad daļu no groziem esmu metusi kā pirmā, un mani grupiņas biedri zina kā dēļ, mačošanās diena izvēršas ar pamatīgu plus zīmi. 

Pēc tādas dienas varu jums atklāt to, ka:

• disku golfu var spēlēt ikviens;
• kamēr neesi pilnīgs profiņš, vari runāt un smieties kopā ar saviem grupiņas biedriem;
• piedodiet dāmas, bet grupā, kurā ir arī džeki spēle izvēršas jautrāka un atmosfēra ir tāda viegli tverama;
• ziemā var spēlēt disku golfu, galvenais piesiet pietiekoši garas lentītes, lai sniegs pilnībā neapēd vietu, kur piezemējās disks;
• dalies savos padomos par spēli ar saviem grupas biedriem, arī muļķīgos, jo varbūt tieši to diska mešanas noslēpumu viņš nezina;
• ir labi, ka spēlētāji prot būt draugi un krokodilus neieliek bagāžniekā;
• un vēl, mīļie draugi, es vēljoprojām atceros, cik diskus es kuram atradu...