Pāriet uz galveno saturu

Noklausīta Māras un Lotes saruna

Kad izdodas būt klāt patiesā bērnu sarunā un gribas šo sarunu saglabāt sev (un padalīties ar tuvākajiem - draugiem, radiem, līdzjutējiem), izmantoju šo platformu, kas neuzliek nekādus rāmjus saturam :)
Atstāstot sarunu, kurā nav vairs bērna valodiņa, izteiksmes, daiļrunīgās pauzes un žesti, paliek pavisam maz no sākotnējā, bet...

Sarunājas Lote (bez piecām minūtēm 5 gadi) ar Māru (3 gadnieci) svētdienas rītā, sēžot uz virtuves palodzes.

Lote: Es būšu mamma.
Māra: Tu nevari būt mamma, jo Tu spēlējies ar lelli. Mammas nespēlējas ar lellēm.
L: Jā, mammas nespēlējas ar lellēm. Es būšu Līva. Līvas gan spēlējas ar lellēm.
M: Es arī būšu Līva.
L: Tu nevari būt Līva, jo nav divas Līvas, ir viena Līva. Vai tad var būt divas Līvas?
M:...
L: Nu saki – jā! (ļooooti var sadzirdēt, ka māsiņām kašķīgais noskaņojums :D)
M: Jā, var būt divas Līvas.
L: Nē, nevar. Nevar būt divas Līvas, ir tikai viena.
M: Jā, var, var, var, var, var, var,...., var, var!
L: Es Tev parādīšu pliku dibenu!
M: Es neskatīšos :P Var būt divas Līvas!
L: Maaaamm, Māra saka, ka var būt divas Līvas

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ceļojums ar auto uz Poliju, Zakopani

- Labrīt, mīļais! Es vakarnakt apskatīju viesnīcas Zakopanē un sapratu, ka mēs dosimies divatā oktobra beigās kāzu jubilejā. Diskutēsim tikai par divām lietām. - ?? - Svētdiena līdz otrdiena vai pirmdiena līdz trešdiena. - Un otra lieta? - Ar skatu uz kalnu vai skatu uz pilsētu. - Skaidrs, ka uz kalnu! - Tad kuras dienas? - Pag... ēēm - Ne par ko citu mēs nediskutēsim! Tās bija pirmdiena līdz trešdiena. Viesnīcā "Villa Nosal" , kurā tagad zinu (tik ļoti ceru, ka zinu), ka atgriezīsimies vēl. Ceru, ka drīz. Viss ļoti labi salikās ar bērnu pieskatīšanu, jutāmies droši pagarināt savu atvaļinājumu no 3 uz 5 dienām un ieplānojām nesteidzīgu braucienu ar auto, pa ceļam nakšņojot Belostokā (pēc pirmā pārbrauciena, bet tomēr Polijas 'šajā galā') un Krakovā (kas esot 'viena no skaistākajām pilsētām Polijā un visā Eiropā, kas noteikti jāredz'). Plānojot ceļojumu ļoti entuziastiski lasījām, plānojām, shēmojām, sapņojām un stādījām sarakstus (līdzi ņemamo liet...

Pienākumu defilē

Un tā šodien nonācām pie šāda jautājuma - Jums ar tā uznāk, ka viss pārtop par pienākumu? Un vai vispār kkas vēl pastāv bez pienākumiem? Latviešu literārās valodas vārdnīca sniedz mums šādu skaidrojumu vārdam PIENĀKUMS -  1. Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā). 2. Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic. Bams! Šo izlasot, tā vien gribās noskurinātie un pieķerties pie vārdiem obligātā un noteikti . Un kā tad ar demokrātiju un visatļautību 21. gadsimtā? Nekā! Jo mums ir pienākums. Šo sajūtu mēs varam uzķert katru dienu, tikai jāatrod īstais brīdis. Nu, piemēram, kā saka viena laba draudzene - braucu mājas, gribu sev vakariņās pagatavot lasi, bet zvana brālis un piesakās braukt ciemos. Bams! Un ir klāt tas, ko sauc par PIENĀKUMU - obligāti jāsatīra māja, jāgatavo vakariņas, jāklāj galds, pēc tam tas viss jāsakārto utt. Bet taču gribējās pavisam vienkārši, izbaudīt vakaru vientulībā...