Pāriet uz galveno saturu

Vīna glāze draudzības

Vakari top gaišāki, dienas garākas, sarunas pavasarīgākas un tas viss iekrāso ikdienu mazliet košākās krāsās. Tam visam esot kā fonam, ienāca prātā ideja par DRAUDZĪBU. Kas mums Viņa ir un kāpēc mums Viņa ir?
Meklēju izskaidrojumu,ķeros pie Viņas, bet vai var izskaidrot.. nu..
Bieži otrā cilvēkā meklēju draugu. Un tad es par viņu domāju, kā par dzīvu, sev svarīgu būtni, kādu, kas būs blakus, kad būs nepieciešama vienkārša dienas saruna, kādu, kas būs blakus, kad sirds lūzīs un vajadzēs palīdzību, lai tās mazos, mikroskopiskos gabaliņus saliktu kopā. Un man patiesi ir prieks, ka es varu teikt, ka man ir tādi cilvēki blakus tieši te un tieši tad, kad tas ir nepieciešams.
Ja man ir draugs, tad mūsu starpā ir arī draudzība - process, kas ir abpusēji patīkams, lolojams un glabājams, kā dārgums, bet to nevar ieslēgt kārbā, kā tādu zelta aproci ar milzīgiem briljantiem. Tai ir jāļauj spīdēt ārpus tumsas, ik uz soļa. Pārdomāju pēdējo laiku, dienu notikumus un situācijas un nodefinēju sev, kas man ir tas mazais (vai lielais) mākslas darbs, kuru spodrinu ar katru sev tuvu cilvēku. Mana draudzība (Viņa) ir:

  • spēja, varēšana un, galu galā griba atlikt, pārlikt un pakārtot citas lietas, lai sevi veltītu tieši Viņai. Un tas vainagojas ar skaistām emocijām, patiesām un siltām, tādas, ko ir vēlme turēt sev cieši, cieši klāt. Bieži ir tā, ka vari un spēj, bet bez tās trešās - gribu - nekas neizdosies. Vajag gribēt un neļaut citām emocijām to nosēdināt aizkrāsnē.
  • vajadzība pēc sarunām. Kā malks ūdens pēc kura tiekties, Viņa ir mūža saruna, kas var risināties ar vienu un to pašu cilvēku, bet tik pat labi, ar daudziem, jo mēs katrs varam otram dot sarunas brīdī to, kas mums ir - savu iekšējo dvēseles noskaņojumu, savu dzirksteli. Un ne vienmēr tā ir ideālā stāvoklī.. 
  • vienotība, vai gluži pretēji, atšķirība uzskatos, interesēs, kas rada vēlmi būt blakus draugam. Vienojošais, tas ir vienkārši, tas ir skaisti un par to nav jāskumst, ar to ir interesanti un viegli. Bet atšķirīgi, tas ir sarežģīti, piņķerīgi, tomēr aizraujoši, jo šā vai tā, var nonākt pie fantastiskiem secinājumiem, kas padara dienu īpašu. You made my day! :)
  • gaumes sajūta. Šajā atkāpē nedaudz vienkāršāk.. Jā, par vīriešiem! Lai gan, vai tad viņi var būt vienkārši.. :D Nu kā gan mēs varētu izjust Viņu, ja mūsu gaumes būtu 100% vienādas. Sievietes nedraudzējas, ja viņu gaumes, attiecībā uz pretējo dzimumu, sakrīt. Nu nevarētu es būt patiesa ar kādu no savām mīļajām, ja viņas puisis un kur nu vēl trakāk - vīrs -, būtu iekritis man acīs, sirdī un kur nu tur vēl..  :) Labi, ka uz pasaules ir tik dažādi vīrieši, mēs līdz ar to varam būt labas draudzenes. 
  • tiešums un patiesība savos vārdos un darbos. Tā ir lieta, bez kuras Viņa nevar pastāvēt! Un lai cik bieži (reti) ir brīži, kad gribas paklusēt un nepateikt to, ko tu patiesībā domā, es varētu teikt - saki, jo īsts draugs tevi sapratīs, tev piedos un tevi nenoniecinās. Jā, pirmajā brīdī būs mirkļa šoks, sajūta, ka esi dabūjis spērienu no skaidrām debesīm, bet bieži vien šis spēriens ir kā atspēriena punkts, no kura sākt izvērtēt savu izturēšanos, savu darbu Viņas lološanā, kopšanā un sargāšanā.
Katram no mums Viņa nozīmē kaut ko citu un tādēļ tas arī ir tik skaisti un īsti, ka gribas baudīt vēl un vēl..

Tad nu sargāsim savus draugus un būsim ar viņiem klātienē un domās, ikdienas un izejamo dienu priekos un svētkos!
Šovakar par draudzību! :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ceļojums ar auto uz Poliju, Zakopani

- Labrīt, mīļais! Es vakarnakt apskatīju viesnīcas Zakopanē un sapratu, ka mēs dosimies divatā oktobra beigās kāzu jubilejā. Diskutēsim tikai par divām lietām. - ?? - Svētdiena līdz otrdiena vai pirmdiena līdz trešdiena. - Un otra lieta? - Ar skatu uz kalnu vai skatu uz pilsētu. - Skaidrs, ka uz kalnu! - Tad kuras dienas? - Pag... ēēm - Ne par ko citu mēs nediskutēsim! Tās bija pirmdiena līdz trešdiena. Viesnīcā "Villa Nosal" , kurā tagad zinu (tik ļoti ceru, ka zinu), ka atgriezīsimies vēl. Ceru, ka drīz. Viss ļoti labi salikās ar bērnu pieskatīšanu, jutāmies droši pagarināt savu atvaļinājumu no 3 uz 5 dienām un ieplānojām nesteidzīgu braucienu ar auto, pa ceļam nakšņojot Belostokā (pēc pirmā pārbrauciena, bet tomēr Polijas 'šajā galā') un Krakovā (kas esot 'viena no skaistākajām pilsētām Polijā un visā Eiropā, kas noteikti jāredz'). Plānojot ceļojumu ļoti entuziastiski lasījām, plānojām, shēmojām, sapņojām un stādījām sarakstus (līdzi ņemamo liet...

Noklausīta Māras un Lotes saruna

Kad izdodas būt klāt patiesā bērnu sarunā un gribas šo sarunu saglabāt sev (un padalīties ar tuvākajiem - draugiem, radiem, līdzjutējiem), izmantoju šo platformu, kas neuzliek nekādus rāmjus saturam :) Atstāstot sarunu, kurā nav vairs bērna valodiņa, izteiksmes, daiļrunīgās pauzes un žesti, paliek pavisam maz no sākotnējā, bet... Sarunājas Lote (bez piecām minūtēm 5 gadi) ar Māru (3 gadnieci) svētdienas rītā, sēžot uz virtuves palodzes. Lote: Es būšu mamma. Māra: Tu nevari būt mamma, jo Tu spēlējies ar lelli. Mammas nespēlējas ar lellēm. L: Jā, mammas nespēlējas ar lellēm. Es būšu Līva. Līvas gan spēlējas ar lellēm. M: Es arī būšu Līva. L: Tu nevari būt Līva, jo nav divas Līvas, ir viena Līva. Vai tad var būt divas Līvas? M:... L: Nu saki – jā! (ļooooti var sadzirdēt, ka māsiņām kašķīgais noskaņojums :D) M: Jā, var būt divas Līvas. L: Nē, nevar. Nevar būt divas Līvas, ir tikai viena. M: Jā, var, var, var, var, var, var,...., var, var! L: Es Tev parādīšu p...

Pienākumu defilē

Un tā šodien nonācām pie šāda jautājuma - Jums ar tā uznāk, ka viss pārtop par pienākumu? Un vai vispār kkas vēl pastāv bez pienākumiem? Latviešu literārās valodas vārdnīca sniedz mums šādu skaidrojumu vārdam PIENĀKUMS -  1. Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā). 2. Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic. Bams! Šo izlasot, tā vien gribās noskurinātie un pieķerties pie vārdiem obligātā un noteikti . Un kā tad ar demokrātiju un visatļautību 21. gadsimtā? Nekā! Jo mums ir pienākums. Šo sajūtu mēs varam uzķert katru dienu, tikai jāatrod īstais brīdis. Nu, piemēram, kā saka viena laba draudzene - braucu mājas, gribu sev vakariņās pagatavot lasi, bet zvana brālis un piesakās braukt ciemos. Bams! Un ir klāt tas, ko sauc par PIENĀKUMU - obligāti jāsatīra māja, jāgatavo vakariņas, jāklāj galds, pēc tam tas viss jāsakārto utt. Bet taču gribējās pavisam vienkārši, izbaudīt vakaru vientulībā...